ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.209 Vizbulīšu pilnas acis! Puķu meditācija. Puķu zen. Saules pilna sestdiena un zilu brīnumu piebērta zeme. Visīstākā meditācija, klātbūtnes mirklis ar sajūsmu būt te, būt daļai no pasaules, kas notiek pati par sevi.

iedvesmas pieturpunkti nr.208 Vēl viens hobijs, vēl viena aizraušanās! Podi un podiņi puķēm un puķītēm! Personalizēti ar vārdiem, ar uzrakstiem, zīmējumiem, ornamentiem un novēlējumiem!

iedvesmas pieturpunkti nr.206 Viņi ir klāt! Tik ilgi gaidīju! Un tagad katru nedēļu pa brīnumam – krokusi, sniegpulksteņi, sniega rozes, tad vizbulītes, ziedošie ķirši! Man tādi pastaigu maršruti katram puķu laikam. Vakar biju apciemot krokusu pļaviņu. Nereāli skaisti! Liekas, viss apkārt apstājas un pieklust tāda skaistuma priekšā, kas vienkārši ņem un notiek! Katram ziedam tik īss brīdis, jāpaspēj. Puķu meditācijas.

iedvesmas pieturpunkti nr.107 Kad sestdienas rītā tiek nolemts pabraukt pēc kaķu zālītes, ko ielikt puķpodos uz palodzes, lai pūkainā mīlestība var uzgrauzt, kad sagribas, brauciens var izvērsties visai garš. Jo, pirmkārt, īpašai sirsniņai jau neņemsi kuru katru zālīti :D un, otrkārt, pasaule atkal ir saplaukusi. Mana sirds kā traka met prieka kūleņus, redzot pasakaino baltumu kokos. Braucot Engures virzienā, katrā ciemā dārzos baltas un rozīgas ziedu segas saklātas kokos. Un man iekšpusē viss pielīst ar starojošu prieku, ar dziļu pasaules pilnības sajūtu. Liekas Tu pats esi zieds un pats esi pavasaris, pats esi mīlestība. Un Engures ceptie sīpolu gredzeni, Roja, un jāskatās vecā Ģipkas baznīca un aizvējš Kolkasraga iekšpusē, saldējums Dundagā un kaķu zāle sarakta Pūrē :D

iedvesmas pieturpukti nr.70 Tieši pašlaik ir magnoliju ziedēšanas laiks. Vakar gāju gar Operu – tur viena tāda zied! Pasaka! Magnolijas ir lieli koki, kas zied milzīgiem, bet ļoti trausliem izsmalcinātiem ziediem. Agrāk diezgan daudz tādus zīmēju apgleznojot zīdu!

#skaistais-ir-tepat-blakus

iedvesmas pieturpunkti nr.68 Jau bērnībā mani sajūsmināja vizbulītes! Sniegpulksteņi un krokosi ir skaisti, bet vizbulītes vienmēr liekas īpašākas, nezinu kāpēc. Bērnībā braucām lasīt pie Skrīveriem Vizbuļu nogāzē, toreiz likās, ka jāsaplūc viss prieks un jāpaņem līdzi, cik daudz vien var. Tagad vairs nenoplūcu nevienu, tikai katru gadu ir jānofotogrāfē un sajūsmā jāpaskraida starp ziediem. Vizbuļu zilais ir īpašs!

Mani fascinē puķu vidiņi. Paskaties vizbulītē, redzi – cik daudz smalkuma! Tā ir vesela pasaule, kas ir pasakaini skaista, bet kuru parasti neredzam!

#skaistais-ir-tepat-blakus

Šis nebūs nekāds iedvesmas pieskāriens. Šis būs skumjais fakts par ātrumu, kādā dzīvojam.   Ir tādi, kam ātrums sagādā prieku, ātra dzīve, daudz notikumu, bet … ir tādi kā es, kam gribas redzēt detaļas, kuras nav iespējams pamanīt, braucot savos ātrvilcienos. Ātrvilcieni samiglo skatu, viss saplūst vienā, nevar pat koncentrēties, lai izlasītu staciju nosaukumus, kur gribētos izkāpt un iepauzēt. Galva ir tik koncentrēta, acis žilbst, nogurst un nevar saprast, cik daudz jau pazibējis garām, ko būtu gribējusi redzēt. Nevar saprast, kas uz priekšu.  Man pietrūkst miera, elpas un smalkuma apkārt, visi skrien, samin puķes, rausta bērnus un neredz, cik smalka pasaule mums ir blakus.

Apsoli, ka pamanīsi, kurā dienā parādīsies pirmie pavasara pumpuri kokos un pamanīsi brīdi, kad viņi izšķilsies. Tas ir svarīgāk par atskaiti, par nepabeigto darba tabulu.

Apgleznota zīda šalle. Dzeltenie un zile īrisi.

Lai Tev skaists un smaržīgs pavasaris! Citus karogus skaties galerijā!