ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.240 Atklāju vēl vienu labu autoru. Ungāru rakstnieks Šāndors Mārai. Grāmatas “Az igazi”(ungāru nosaukums) jeb “ĪSTĀ”, “Sveces izdeg līdz galam”, “Zāļu grāmata” un “Esteres mantojums”.

“Cilvēks arī pats izdara to, kas ar viņu notiek. Viņš to izdara, aicina klāt, nelaiž vaļā to, kam jānotiek. Tāds ir cilvēks. Viņš to izdara arī tad, ja tulīt pirmajā mirklī jūt un zina, ka izdarītais būs viņam liktenīgs. Cilvēks un viņa liktenis tur viens otru ciet, veido  un pārveido viens otru… Nav taisnība, ka liktenis akli ienāk mūsu dzīvē, nē. Liktenis ienāk pa durvīm, ko esam viņam pavēruši, pieklājīgi palūgdami to ienākt.” Š.Mārai “Sveces izdeg līdz galam”

„Jūs nezināt, ar kādu piepūli šis cilvēks ir dzīvojis pagājušos gadus. Kalnus varētu gāzt ar to spēku, ar kādu viņš ir turējies pretim šīm atmiņām. Es domāju, ka par to zinu visu. Dažreiz es brīnījos. Viņš ir izmēģinājis visgrūtāko, ko cilvēks dzīvē var uzņemties. Vai zināt, ko viņš darīja? Gribēja ar prātu neitralizēt jūtas. It kā es sacītu: kāds cilvēks ir ar vārdiem un argumentiem pārliecinājis dinamīta gabalu, lai tas vairs nav eksplozīvs.” Š.Mārai “ĪSTĀ”

“Kaislība nesvin svētkus. Tas ir drūms spēks, kas reizē rada un grauj pasauli, negaida atbildi no tiem, kurus skar, nejautā viņiem ir labi, daudz nerēķinās ar relatīvām cilvēciskām jūtām. Tā dod visu un prasa visu, to beznoteikumu aizrautību, kuras visdziļākā plūsma ir pati dzīve un nāve.” Š.Mārai “ĪSTĀ”

iedvesmas pieturpunkti nr.159 Mets Heigs “Pusnakts bibliotēka”. Grāmata tiem, kas palaikam pieķer sevi pie domas “Kā būtu, ja būtu”. Vai pieķer sevi nožēlās – būtu darījis labāk to, izvēlējies to kaut ko citu utt. Grāmata ir ģeniāla savā vienkāršībā un skaidrībā. Gandrīz vai tāda pasaciņveidīga vienkāršība, bet ar milzīgu filozofisku jaudu. Kā tāds kliedzošas dvēseles veldzējums, kas dod mieru, atbildes, jēgu esamībai – tādai, kā tā ir. Iedvesmojoša. Iesaku.

„Gribēt” ir interesants vārds, – viņa domīgi sacīja. – Tas nozīmē, ka kaut kā pietrūkst. Reizēm, kad aizpildām šo trūkumu ar kaut ko citu, sākotnējā gribēšana pilnībā izzūd. Varbūt tavu problēmu drīzāk rada tas, kā pietrūkst, nevis tas, ko tu gribi.”

“Dzīve ir savāda, – Nora teica. – Un mēs to savādi uztveram. Kā vienvirziena taisni. Bet tā aina, kuru mēs redzam, nav kopējā aina. Jo dzīvi veido ne vien tas, ko mēs darām, bet arī tas, ko nedarām. Un ikviens brīdis mūsu dzīvē ir … pagrieziena brīdis.”

“Mēs zinām, tikai to, ko uztveram. Viss, ko piedzīvojam, iznākumā ir tikai mūsu uztvere par notikušo. „Svarīgs nav tas, uz ko skaties; svarīgs ir tas, ko redzi.””

Par cilvēkiem. Par izvēlēm. Cilvēki nemainās ar laiku, cilvēki mainās, izdarot izvēli mainīties.