iedvesmas pieturpunkti nr.104 Roma – dzimšan’sdienā. Kā lielpilsētu nemīlētāja bažīgi gaidīju tikšanos ar Romu, un … Roma ir brīnišķīga! Tik pazīstama, tik tuva, tik savējā, jutos daudz daudz tuvāk kā ar Rīgu. Iespējams, februāris – netūristu laiks ir ļoti piemērots romdarīšanai. Saule lutināja, kafejnīcu āra tersases darbojās un strūklakas čaloja burtiski uz katra stūra. Izejot no lidostas milzīgi mazo putnu bari čivināja man dzimšanasdienas dziesmas. Un es kusu mīlestībā pret Romu ar katru tur pavadīto mirkli aizvien vairāk. Rītagaismas spožumā Vatikāna strūklakas, pusnaktī pilnmēness izgaismots Panteons, baznīcu zvani un apaļie kupoli. Un ēdiens … piedodiet par šo siekalaino sajūsmināšanos, bet citādi nevaru uzrakstīt. Dzimšansdienasvakariņas un īstā krāsnī ceptas smaržīgas picas un kapučīno pēc kura ilgošos vislaik. Ar divām dienām par maz. Visi ceļi ved uz Romu! P.s. Ā un vēl – Romā ir ļoti “romīgi” :D nav iespējams noraksturot, piemēram, ēkas – jo vislaik gribas teikt “tas ir tik romīgs” (jauns īpašības vārds) :)
iedvesmas pieturpunkti nr.47 Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem). No Portoveneres šķībā torņa Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!
iedvesmas pieturpunkti Nr.46 Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)
iedvesmas pieturpunkti Nr.45 Portovenere ir vieta, kur jābrauc pēc miera. Maza Ligūrijas pilsētiņa, kuras nosaukums burtiski nozīmē “Venēras osta” vai “Venēras patvērums”, tas iegūts par godu romiešu mīlas dievietei, kuras svētnīca šeit atradusies senatnē. Tā kā Ligūrijas krasts viss ir klinšains, no visām mājām, man šķiet, vērojams skats uz jūru. Mostoties un atverot acis paveras skats uz saules izgaismotu baznīcu ciprešu kalnā aiz līča, kur lēni šūpojas laivas. Brīnišķīgs klusums, tikai neskaitāmas putnu balsis. Sen nebiju jutusi tik daudz miera katrā elpas vilcienā.
Iedvesmas pieturpunkti Nr.32 Apūlija (Puglia) ir Itālijas “zābaka papēdis”, to dienvidos apskalo Taranto līcis, dienvidaustrumos — Jonijas jūra, bet ziemeļos un austrumos — Adrijas jūra, tāpēc vienas dienas laikā var paspēt nopeldēties vairākās jūrās :) Krasta līnija ir ļoti robaina – asas klintis mijās ar mazām omulīgām pludmalītēm, kur pa ceļam var piestāt nopeldēties un papiknikot.
Iedvesmas pieturpunkti Nr.23 Dienviditālijas laukiem dodu divus atslēgvārdus – olīvas un vīns. Olīvkoki un vīnogulāji. Nekur pasaulē nebiju redzējusi tādus olīvkokus – tos pat plāno iekļaut UNESCO sarakstā. The motto of the project Millenari di Puglia” is: “the olive tree in Apulia a 3.000 year old treasure” Puglia is famous for many things, but nothing is quite as Puglia-defining as the 50 to 60 million olive trees – that carpet the region, from the north to the south.Trīstūkstoš gadus veci pieminekļi laikam. Vēju savītiem stumbriem, katrs koks ir kā mākslas darbs, ko gribas apbrīnot atsevišķi. Cilvēkiem, kas zīmē, parasti acis pievēršas tam, kas ir savādāks, lai cik skaisti būtu “pareizie, taisnie, gludie”, zīmēt, apstrādāt interesanti ir to, kas ir greizs, citāds, interesanti ir pētīt, kāpēc.
Iedvesmas pieturpunkti Nr.5 Venēcija mani pārsteidza. Biju iedomājusies romantiskus tiltiņus, bet netīrus ūdeņus. Biju iedomājusies vēsturi elpojošas mājas, bet apkārt tūristu miljonus. Svētā Marka laukumā cilvēku tiešām gandrīz vienmēr ir daudz, bet izstaigājot visas mazās ieliņas nomalēs, var mierīgi izpriecāties par fantastiskajām mājām, par burvīgajiem mazajiem un lielajiem tiltiem un neskaitāmām laivām. Ūdens ir tīrs, pārsteidzošās zilās, zaļās nokrāsās. Uz Sv.Marka laukumu ejiet agri no rīta, kad caur Dodžu pils kreiču lodziņiem parādās lecošā saule. Venēcija ir brīnišķīga vieta.
Saulainā Itālija. Cipreses. Kolizejs. Romantika Romā.