ievaszids.lv

Glezna “Gaismas ņirbēšana“. Trauslas magoņu ziedlapas un pasteļtoņi – himna sievišķībai. Gatavās odziņas – sulīgs un košs dzīves laiks, kad jābauda, kad vairs nav tikai pusplaukuši pumpuri, kas kaut ko gaida, bet dzīves sulīgums visā pilnībā :) Gaismas laukumiņi ņirb starp lapām kā tūkstoš sauleszaķīši un spēlējas taureņu spārnos.

.

Glezna, kuru var skatīties un piekārt pie sienas jebkurā virzienā. Sagrozot, katrreiz ir sajūta, ka glezna mainās – akcentējas un priekšplānā it kā izvirzās kaut kas cits, kaut kas paliek nemanāmāks.

“…mīlu tevi tikai tevi vienmēr tevi visu manu mūžu tu esi mana elpa mani sirdspuksti tu esi manī bezgalīga jūra ko redzu esi tu tās zivis ko ķeru tu esi ievilinājusi manā tīklā tu esi mana diena un mana nakts un asfalts zem manām zolēm un kaklasaite man ap kaklu un āda uz manas miesas un kauli zem manas ādas un mana laiva un manas brokastis un mans vīns un mani draugi un rīta kafija un manas gleznas un manas gleznas, manas gleznas…” Grāmata, ko lasīju gleznojot, horvātu autore N.Dragniča “Ik dienu, ik stundu”.

Glezna “Spārni iedvesmai“. Spārni, kas sargā, spārni, kas paceļ lidojumā, spārni, kas iedvesmo! Viena gaisma pāri visam – piepilda visu ar dzīvību. Piestaro sauli, liek sēklām izaugt par mežu, piepilda jūras un iededz zvaigznes. Mirdzums gleznainā ūdenī spoguļojas. Tikai mīlestībā viss ir tik silts, tik dzīvinošs, viegls.

Kad interjeram jāiedod garša – vajag gleznu. Ar priekšmetiem, ar tekstilu krāsām var piešķirt sajūtu, noskaņu, bet tieši gleznas ir TĀ īpašā garšviela telpai.

iedvesmas pieturpunkti nr.160 Šīs vasaras mana TOP sajūta – gaismas ņirbēšana. Īsti nepatīk vārds “ņirbēt”, bet nezinu citu, kurš precīzāk nosauktu gaismas rotaļīgo dejošanu, vieglo plivināšanos it kā ķircinošos smieklos. Cik skaista ir tāda būšana :)