ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.227 Man, izteiktam ziemas nemīlētājam, tomēr jāsaka divas labas lietas par sniegu. Pirmais – sniegs ir klusinātājs, visi trokšņi slāpējas un klusums paliek dziļāks. Sniegs kaut kā īpaši absorbē skaņas, mainās apkārtnes akustika. Un otrs – sarma, tik izsmalcināti, tik neticami izdaiļo visu, kam pieskaras.

iedvesmas pieturpunkti nr.224 Šogad ilgs rudens. Nenogalināja puķes. Rudens pļaviņa. Ziemas saule. Klusums.

iedvesmas pieturpunkti nr.222 Budisma filozofija meža toņos. “You dont have a Soul. You are a Soul. You have a body.” (Tev nepieder dvēsele. Tu esi dvēsele un tev pieder ķermenis). Citāds sienas dekors. Mandala. Gaisma. Mežs.

iedvesmas pieturpunkti nr.206 Viņi ir klāt! Tik ilgi gaidīju! Un tagad katru nedēļu pa brīnumam – krokusi, sniegpulksteņi, sniega rozes, tad vizbulītes, ziedošie ķirši! Man tādi pastaigu maršruti katram puķu laikam. Vakar biju apciemot krokusu pļaviņu. Nereāli skaisti! Liekas, viss apkārt apstājas un pieklust tāda skaistuma priekšā, kas vienkārši ņem un notiek! Katram ziedam tik īss brīdis, jāpaspēj. Puķu meditācijas.

Glezna “Spārni iedvesmai“. Spārni, kas sargā, spārni, kas paceļ lidojumā, spārni, kas iedvesmo! Viena gaisma pāri visam – piepilda visu ar dzīvību. Piestaro sauli, liek sēklām izaugt par mežu, piepilda jūras un iededz zvaigznes. Mirdzums gleznainā ūdenī spoguļojas. Tikai mīlestībā viss ir tik silts, tik dzīvinošs, viegls.

Kad interjeram jāiedod garša – vajag gleznu. Ar priekšmetiem, ar tekstilu krāsām var piešķirt sajūtu, noskaņu, bet tieši gleznas ir TĀ īpašā garšviela telpai.

Glezna “Seko baltajam trusim”. Glezna ar slepenu personīgu vēstījumu.

Šī glezna bij pirmā, kas tapa manā jaunajā Mežs-grāmata sērijā. Cilvēkam, kuram top jauna mājvieta un tā iekārtošanā – meža toņu palete, dabas toņi. Meža zaļie, meža brūnie un gaismas toņi. Grāmata kā ceļš uz gaismu. Odziņas kā kārdinājums, kuru arī nedrīkst palaist garām. Un Baltais trusis. Tumsā parādās vēl dažas citas īpašas zīmes.

Glezna. Spirdzinošs optimisms! Lai čum un mudž mirdzošs prieks, dzīvīgs dabas elpas apliecinājums, ka brīnišķīgā pasaule notiek, neskatoties uz parasto, reizēm skumjo, cilvēku pasauli. Atgādinājums – par ko ir dzīve :) Evijai!

Glezna “Eikaliptu noslēpums”. Tur pustumsā aiz mežonīgiem vīteņiem, aiz eikaliptu zariem, aiz naktsvijoļu smaržām, ir noslēpums! Tieši kā dzīvē – izlauzies caur džungļu mežonīgumu, nokļūsti gaismā :)

iedvesmas pieturpunkti nr.158 D.Ouensas grāmata “Kur vēži dzied”. Uzreiz nebiju droša, ka pierakstīšu par šo grāmatu, bet nākās, grāmatas skati kā filma tinās galvā. Tur ir viss – labs stāsts, mīlestība, slepkavības izmeklēšana, visādu veidu attiecības, taču kā jau arī anotācijā teikts – grāmata ir oda dabai. Putni gliemežvāki, no kokiem kā aizkari slīgstošā spāņu sūna, māršas, dumbrāji, viss tik dzīvs, ka lasot var sajust jūras gaisu, purva klusumu, miglas tīšanos smilgās, putnu spārnu švīkstus un niedru šalkošanu vējā. Amerikas dienvidu štatos ir tādas pludmales, kur tik daudz vāku gliemežvāku un tie ir lieli, ka skalojoties okeāna krastā šķiet, ka zvana tūkstošiem smalku zvaniņu kā vēja stabules. Man likās, ka tādām jābūt enģeļu balsīm – tik trauslām, skanīgām un smalkām. Lasot “Vēžus” es atkal dzirdēju šo gliemežvāku mūziku.

iedvesmas pieturpunkti nr.139 Kāpēc gan neiesākt janvāri ziedoši? Iekāpt atpakaļ jūnijā :) Kalsnavas arborētums jūnijā un decembrī. Tā ir brīnišķīga vieta, kur būt. Vasaras sākums ar peoniju kupenām un rododendriem. Simtiem dažādu skujkoku, kā pasaku tēli, rūķu mājas, jumti un paklāji. Gribēju pārvērsties par egli vai ievu un tur iestādīties uz palikšanu :)

iedvesmas pieturpunkti nr.120 Varētu it kā teikt, ka šobrīd modē ir eco, taču … man ir sajūta, ka tas “eco” ir pārāk primitīvi tverts – aprobežojas ar papīra maisiņa paņemšanu plastmasas vietā. Patiesais eco ir rēķināties ar visu dzīvo, būt sastāvdaļai no visa nevis sevi nostādīt virs visa (tā bilde zemāk – tik uzskatāmi ilustrē šo domu). Rēķināties ar otru, padomāt, kā tava rīcība vai tieši nerīcība ietekmēs līdzcilvēkus un visu apkārt.

iedvesmas pieturpunkti nr.115 Divas pasaules. Viena no viņām ir smalka. Funkcionējoša pati par sevi. Tik trausla un brīnumaina.

Un otra pasaule. Cilvēku. Ar izcilajām cilvēku smadzeņu šūnām. Varbūt cilvēkam pienācis laiks iet būrī?

iedvesmas pieturpunkti nr.84 lai interesantāk dzīvot un  rokām nav garlaicīgi, vajag izdomāt kaut ko jaunu. Mans jaunums – ledusskapja magnēti no ūdens izskalotā koka. Tāpat kā sienas uzrakstu dēlīšiem – katrs eksemplārs ir vienīgais visā pasaulē DABAS roku sastrādāts. Tiem, kas  nemīl plastmasu un nedabīgos materiālus. EKO  wild style!

Ja Tev ir kāds savs īpaši mīļš koks vai materiāls, saki – varam mēģināt pārvērst to par kaut ko īpašu! :)

iedvesmas pieturpunkti nr.77 Galerijā Daugava (Ausekļa iela 1, Rīga) pašlaik skatāma Daces Lielās izstāde “Gleznas”. Gleznas ar dabu. Viena no manām pašām pašām mīļākajām gleznotājām, iedvesmotājām.  Par savu izstādi saka:”Gleznoju ūdens agregātstāvokli un garastāvokli…” Iesaku.

Viņa iederas dabā nevis pie cilvēkiem.  She was made of sunlight.

iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur  īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.

P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)

Люби меня тогда, когда я меньше всего этого заслуживаю, потому что в этот момент мне это безумно необходимо

Mednieku dāvanu klāstu papildina – brieži un lūsis. Meža pasakas. Katram medniekam savu trofeju!