ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.78 Splita. Otra lielākā pilsēta Horvātijā. Ar akmens namiņu vecpilsētu Varoš un ciedriem apaugušo kalnu Marjan. Biju pārsteigta par garšīgajiem ēdieniem, par īstās krāsnīs ceptām picām.  Otrs pārsteigums – salīdzinoši viegli saprotamā sabiedriskā transporta sistēma. Lidostas autobuss ir gandrīz blakus izejai un biļete maksā 30 kunas, pilsētā autoosta ir blakus prāmju piestātnei. Vienīgi jāņem vērā, ka autobuss – ja ir pilns – tas mierīgi var aizbraukt pirms laika (tas svarīgi ceļā uz lidostu – labāk ierasties laicīgi). Horvātu valoda  uz ielas brīžiem izklausījās kā latviešu, ļoti daudz arī krievu valodai līdzīgu vārdu. Horvātu valodā “paldies” – “hvala vam”.

iedvesmas pieturpunkti nr.75 Te būs stāsts par vēl vienu manu mīlestību – lavandu! Lavandas smarža ir sirds mājas. Tieši tik vienkārši. Lavandas smaržā ir miers, mājīgs un pārpasaulīgs miers, kurš apskauj, ietin sevī un piebremzē skrienošās domas. Lavandas krāsas pelēkvioletā noskaņa atpūtina acis no kņadas. Hvar sala Horvātijā ir viena no  lavandas  top audzētājiem – 8% pasaules lavandas ēteriskās eļļas nāk no Hvar. Sala ir brīnišķīga, maza, šaura – uzbraucot kalnos – uz abām pusēm var redzēt jūru un visapkārt kalnu nogāzēs – lavanda. Jābrauc ar kabrioletu, jo gaiss ir tik smaržīgs, ka grēks palaist garām kaut vienu smaržas pilno ieelpu.

Info: No Splitas uz Hvar var nokļūt ar prāmi stundas laikā, biļete turpatpakaļ maksā 200 kunas (1 eur ~ 7,5 kunas). Hvar salā ir divas piestātnes divās lielākajās pilsētiņās Hvar un Stargorod. Pārējās apdzīvotās vietas Hvar salā ir mazi ciematiņi. Cilvēkiem, kas nemīl burzmu un lielpilsētas, bet sajūsminās par dabu, tā ir īstā vieta.  Salas vidū kalnos ir lielisks ģimenes krodziņš Konoba Levanda (adrese: Vordušće 1, 21450, Velo Grablje,Hvar, Horvātija) ar ļoti ļoti garšīgu ēdienu! Vārds “konoba” horvātu valodā nozīmē – krodziņš.

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!

iedvesmas pieturpunkti Nr.46   Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un  Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš  un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)

Iedvesmas pieturpunkti Nr.32  Apūlija (Puglia)  ir Itālijas “zābaka papēdis”, to  dienvidos apskalo Taranto līcis, dienvidaustrumos — Jonijas jūra, bet ziemeļos un austrumos — Adrijas jūra, tāpēc vienas dienas laikā var paspēt nopeldēties vairākās jūrās :) Krasta līnija ir ļoti robaina – asas klintis mijās ar mazām omulīgām pludmalītēm, kur pa ceļam var piestāt nopeldēties un papiknikot.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.31  Ostuni – baltā pilsēta. Ostuni ir pārsteidzoša jau pa gabalu – redzama no liela attāluma balti mirdzoša kalna galā olīvdārzu ieskauta. Tiek saukta par Dienviditālijas arhitektūras pērli. Vakaros pilsēta cilvēku pilna, mūzika, vīns, bet no rīta pēc saullēkta ielās nav neviena, tikai noslēpumaina gaisma zogas pa baltajām ieliņām, ļoti tīrs un mierīgs viss,  pār pilsētas mūri var tālumā redzēt jūru.

Kamēr nav cilvēku, ielās dzīvojas romantiskie kaķi. Visa pilsēta piederēja man vienai un kaķiem :)

Iedvesmas pieturpunkti Nr.30 Alberobello  ir   Dienviditālijas Apūlijas reģiona (Puglia) pilsētiņa.  Vienīgā vieta pasaulē, kur var redzēt tik daudz   TRULLI mājas.   Trulli  namiņu  vēsture ir jau no 16 gs., tās zemnieki cēla no kaļķakmens  bez saistvielām (lai ātri varētu nojaukt, jo par nojaucamu māju nav jāmaksā nodokļi, tā runā :)) Jumtiņi no akmens plāksnēm izskatās pēc rūķu cepurēm. Sajūta nereāla kā staigājot pasakā. Šoreiz manai kolekcijai pievienojās trulli rūķu mājas viesnīca :)

Iedvesmas pieturpunkti Nr.29 Sassi di Matera  jeb Materas vecpilsēta atrodas Dienviditālijā, Bazilikatas reģionā. Deviņtūkstošgadīgas mājiņas – alas izcirstas klintīs. Tiek minēts, ka tās esot visvecākās mājas pasaulē, kur joprojām dzīvo cilvēki. Pilsēta uzbūvēta ap kalnu un kalna virsotnē atrodas katedrāle. Ieliņas gadu tūkstošiem ir tik gludi nostaigātas, ka ielu akmens šķiet no mīksta, slidena zīda. Atmosfēra ir neaprakstāma, it īpaši vakarā, kad visās alās kalnā iedegas gaismiņas.  Nekādu reklāmu, plakātu, acīm – miers un atpūta. Līdz šim vēl nebij gadījies dzīvot viesnīcā – alā (man patīk ceļojumos izvēlēties pēc iespējas dažādākas apmešanās vietas, kolekcionēju viesnīcu dažādību). Te var palasīt vēl par Materu: http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/italija/ matera/sirma_neticamie_garsu_celojumi/sena_alu_pilseta_matera

Iedvesmas pieturpunkti Nr.23  Dienviditālijas laukiem dodu divus atslēgvārdus – olīvas un vīns. Olīvkoki un vīnogulāji. Nekur pasaulē nebiju redzējusi tādus olīvkokus – tos pat plāno iekļaut UNESCO sarakstā. The motto of the project Millenari di Puglia” is:  “the olive tree in Apulia a 3.000 year old treasure” Puglia is famous for many things, but nothing is quite as Puglia-defining as the 50 to 60 million olive trees – that carpet the region, from the north to the south. Trīstūkstoš gadus veci pieminekļi laikam. Vēju savītiem stumbriem, katrs koks ir kā mākslas darbs, ko gribas apbrīnot atsevišķi. Cilvēkiem, kas zīmē, parasti acis pievēršas tam, kas ir savādāks, lai cik skaisti būtu “pareizie, taisnie, gludie”, zīmēt, apstrādāt interesanti ir to, kas ir greizs, citāds, interesanti ir pētīt, kāpēc.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.5   Venēcija mani pārsteidza. Biju iedomājusies romantiskus tiltiņus, bet netīrus ūdeņus. Biju iedomājusies vēsturi elpojošas mājas, bet apkārt tūristu miljonus. Svētā Marka laukumā cilvēku tiešām gandrīz vienmēr ir daudz, bet izstaigājot visas mazās ieliņas nomalēs, var mierīgi izpriecāties par fantastiskajām mājām, par burvīgajiem mazajiem un lielajiem tiltiem un neskaitāmām laivām. Ūdens ir tīrs, pārsteidzošās zilās, zaļās nokrāsās.  Uz Sv.Marka laukumu ejiet agri no rīta, kad caur Dodžu pils kreiču lodziņiem parādās lecošā saule. Venēcija ir brīnišķīga vieta.