Eļļas glezna “Rīts Gruzijas kalnos“. Kalnu miers, siltums un klusums rītausmā. Pirms kalnu gleznošanas nebiju pievērsusi uzmanību, cik dažādi ir kalni dažādās pasaules vietās. Citur klinšaināki, asāki, citur mīksti noapaļoti. Neskaitāmās zaļuma pakāpēs, bet citur vispār bez zaļuma – tikai klintis, miljons pelēkās, brūnās un melnās nokrāsās. Gruzijai ir silti zaļais, tomēr katrā gadalaikā cits. Šī glezna cilvēkiem, kas vairāk par visu mīl tieši Gruzijas kalnus. Viņiem – savs ceļš un savs gaismas lodziņš, kur ieiet atpūsties no ikdienas skrējiena. Gruzijai raksturīgie ķieģeļu tornīši. Un, protams, gaisma! (un kā vienmēr, man diemžēl trūkst prasmes nofotogrāfēt gleznu tā, lai būtu kā klātienē, bildē neredz eļļas krāsu mīksto klājumu, bildē nav tā sajūta, tā enerģija, ko dod dzīva krāsa).
Ierāmēta glezna pie sienas izskatās tā:
