iedvesmas pieturpunkti nr.265 Šis ir svētku ieraksts par godu Ievaszīda jaunajam tērpam! Bildē ir mana versija par šampanieša svētku šļakatām! Ūdens mirdzēšana ir svētku salūts! Ģirt – šļakatas Tev kopā ar paldies!!! :)) (Visgrūtākajā gadā, kad pati pirmoreiz netaisu dāvanas un adventes gaismu, saņemu dāvanu TĀDU, kas iedvesmo atkal darīt, radīt un būt! :))) PALDIES
Paldies. Viņa atkal iemācās elpot. Ne vairs cieši ar domu smagumu plecos, bet klusi un brīvi — it kā katrs ieelpas mirklis būtu maiga atgriešanās pie sevis. Prieks nav atnācis kā vētra, kas izsit durvis, tas atgriezies klusi, nemanāmi kā gaisma, kas pamazām aust. Un šajā klusajā atnākšanā ir sava gudrība. Viņa saprot, ka labāk justies nenozīmē atkal kļūt par to, kas bija iepriekš. Tas ir jauns stāvoklis, kurā viņa pieņem savu trauslumu, savas rētas, savas uzvaras. Prieks, ko viņa jūt, nav skaļš, tas ir mierīgs siltums, kas izplūst krūtīs, atgādinot, ka dzīve turpinās un ka viņa pati tajā atkal ieņem vietu, jo viņai ir spārni!