Zīda iedvesma
Šķiet pirmoreiz iemīlējos zīdā gandrīz sensenos laikos, lasot Tūkstot`s un vienas nakts pasakas, kur austrumu princesēm bij zīda kleitas – tik smalkas, ka varēja izvērt caur gredzenu. (Un to tiešām var izdarīt – tagad es to zinu!)
Zīda pavēlniece
Viņa bija kaut kas starp debesīm un zemi. Bija jāpiedzimst par puķi, bet piedzima par cilvēku. Viņa elpo un jūt caur smaržu un gaismu. Viņa ir gaiss, dvesma, kaut kas netverams, pat pašai sev. Viņa redz krāsas kā sajūtas. Un sajūt citu prieku vai skumjas kā smaržu. Viņa ir zīds un neprasiet, lai būtu vadmala. Viņa iet pa zemi kā cilvēks, bet nekad nekad nav jutusies kā pieskārusies zemei. Viņa ir starp cilvēkiem, bet nav. Viņai par smagu cilvēku valoda, par brutālu cilvēku skrējiens pēc kaut kā. Viņa ir dzeja. Viņa ir mīlestība. Viņa elpo caur ādu. Tāpēc nevar izturēt ziemu, kas liek savilkt kārtu kārtas un aizver elpu. Viņa zina kā smaržo rīta gaisma un zina kā skan no kokiem krītošas lapas. Tik nepiemērota ātrajai pasaulei, tik nepiemērota laikam. Neaprociet viņu, kad viss beigsies, ļaujiet lidot.
Iedvesma
Iedvesma ir radīšanas karaliene. Iedvesma ir kā skābeklis degšanai. Iedvesmots tu esi pilns. Kā uzlādētas baterijas, kas ļauj darboties uz pilnu klapi. Iedvesmots tu plūsti darbā bez piepūles, vizuļojošā priekā iededzies. /ieva/
Iedvesma un interese – ir viens un tas pats. Izvairīties no patiesas iedvesmas ir tikpat grūti, cik izvairīties no grēka. Patiesas iedvesmas gadījumā viss pazūd un paliek tikai kas viens. Tapēc grēks ir sava veida iedvesma. Grēka un iedvesmas pamatā ir arī tas pats. Pamatā atrodas neviltota interese. Neviltota interese – tas ir galvenais mūsu dzīvē. Cilvēks, kam zudusi interese pret visu, ātri iet bojā. Pārāk vienpusēja un izteikta interese rada pārliecīgu spriedzi cilvēka dzīvē – vēl nedaudz, un cilvēks sajūk prātā. Nav cilvēka spēkos izpildīt pienākumu, ja viņam pret to nav patiesas Intereses. Ja cilvēka patiesā Interese sakrīt ar viņa pienākuma ievirzi, tad šāds cilvēks kļūst dižens. /Harmss/
Iedvesma nav nekas cits, kā stāvoklis, kurā atrodošais ir pilnībā priekšmeta pārņemts, pilnībā tajā iegājis, un neradīs mieru tik ilgi, kamēr netiks rasta tam atbilstoša mākslinieciska forma, kas tiks kaldināta, kamēr netiks novesta līdz pilnībai. /Hēgelis/
.
Mana Venēcija
Venēcija mani pārsteidza. Biju iedomājusies romantiskus tiltiņus, bet netīrus ūdeņus. Biju iedomājusies vēsturi elpojošas mājas, bet apkārt tūristu miljonus. Svētā Marka laukumā cilvēku tiešām vienmēr ir daudz, bet izstaigājot visas mazās ieliņas nomalēs, var mierīgi izpriecāties par fantastiskajām mājām, par burvīgajiem mazajiem un lielajiem tiltiņiem un neskaitāmām laivām. Ūdens ir tīrs, pārsteidzošās zilās, zaļās nokrāsās. Uz Sv.Marka laukumu ejiet agri no rīta, kad caur Dodžu pils kreiču lodziņiem parādās lecošā saule. Venēcija ir brīnišķīga vieta.
.
Grieķija
Grieķijas salas ir mana pasaka. Pēc ciedriem, saulē kaltstošām puķēm un jūras smaržo gaiss. Var būt laimīgs tikai vienkārši elpojot.
.
1600 kilometri Sicīlijas sajūtu
Sicīlijai es dotu krāsas – dzeltens un zils. Sicīlija smaržo pēc trīs jūrām, kas katrā salas pusē ir citāda, un pēc citroniem.
Manās acīs Sicīlija ir kontrastaina – miers pret nemieru, ziedoši kalni ar pūkainiem mākoņiem pret visu apēdošu melnu lavu, baltas caurspīdīgas pludmales pret klinšainiem krastiem, kur trako viļņi.
Grāmata
Viena no manām mīļākajām grāmatām ir Zīds, nešaubīgi! Un Alesandro Bariko ir mīļākais autors viennozīmīgi!
Itāliešu rakstnieks Alesandro Bariko (1958) stāsta par 19. gadsimta francūzi, zīdtārpiņu tirgoni, un viņa vairākkārtīgiem slepeniem ceļojumiem uz Japānu, kuru nolūks ir iedvest jaunu dzīvību panīkušajai zīda tirdzniecībai savā dzimtenē.
Saaužot kopā Japānas burvību un noslēpumainību, gadsimtu mijas romantiku un liriski poētisku stilu, “Zīds” savu lasītāju nepieviļ. Savās smalkajās robežās novele ļauj mums ielūkoties vīrieša un sievietes dvēselē. Šajā mīlasstāstā patiess ir katrs vārds, katram žestam ir jēga un nozīme.
“Zīds” ir maza grāmatiņa, tomēr slēpj sevī vesela mūža pieredzi. Stilistiski izcila, gluži kā haiku, ko vairs nav iespējams aizmirst, tā ir smeldzīga līdzība par dzīvi kā meklējumu ceļu.
“Stāsts par cilvēku, kurš pērk zīdtārpiņus. Viegls kā zīda tunika, ko Ervē Žonkūrs pārved sievai, satverot to, šķiet, ka pirkstos saņemts vienīgi gaiss. Kā labs konjaks, kad dzerot jau nožēlo, ka tas reiz beigsies. Un tāpēc dzer pa malciņam, izbaudot ar katru garšas kārpiņu. Stāsts par dzīvi. Un mīlestību. Un cilvēku, kas blakus.” Zemeņmeitene, grāmatu katalogs “Lasi mani”.
Izdevniecība Atēna
Dzejolis
Pie tevis atlidos
putns
ar zīda asti
un svešā valodā
neatlaidīgi prasīs,
lai tu mācies lidot.
Tu nesapratīsi
un mācīsies visu ko
citu.
Putns sēdēs
un zīda asaras raudās.
No zīda asarām
zīda magones izdīgs
zem tevis,
ar zīda rokām
cels tevi augšup,
bezspēkaino.
Un nodrebēs
tavu sirds sieniņu
sarkanais zīds…
Zīdaina nojauta
cels tevi augšup,
un zīdainas saknes
vilks tevi
lejup.
Nedzen projām
to putnu ar zīda asti.
/O.Vācietis/
Sapnis
Sapņu tulks saka, ja sapnī redz ZĪDU: Prieks un veiksme, panākumi, piepildīsies cerības, arī bagātība; to pirkt – labklājība; to valkāt – godkārība. Zīdtārpiņš – ienesīga nodarbošanās.
.
.
.
.
.
.
.
Laime
Šajā krāsā ir laime. Caribbean blue.
Zilā krāsa
Zilā ir pati dziļākā no krāsām, skatiens tanī iegrimst brīvi, nesastopoties ar pretestību. Tā ir visnemateriālākā no krāsām, un savā vērtībā tā ir pati tīrākā, izslēdzot gan tukšumu, gan neitralitāti, jo asociējās ar debesīm un bezgalīgu tālumu. Šī krāsa ir kā cerību ceļš un pārdomu avots.
Zilā krāsa simbolizē gudrību, bezgalību, mūžību. Tā izraisa asociācijas par Visumu un dievišķo esamību. Debeszilā krāsa ir kā simbols domas skaidrībai. Senie ēģiptieši debeszilo krāsu izmantoja, lai attēlotu patiesību, visu lietu galveno būtību. Senās Ēģiptes tradīcijās debesu dievietes krāsa bija gaiši zila. Arī jaunais Ūdensvīra laikmets ir simboliski iezīmēts ar debeszilo krāsu. Amerikāņu pētnieks Fābers Birrens savā grāmatā “Krāsas simbolisms” raksta: “Cilvēka ķermenis ir sarkans, intelekts – dzeltens, bet gars – zils.” Sarkanā krāsa simbolizē karstu, kaislīgu mīlestību, savukārt zilā – vairāk vēsu, uz garīgām attiecībām vērstu mīlestību. Senajiem grieķiem zilā krāsa asociējās ar debesu dieviem Zevu un Hēru, kā arī ar Afrodīti – mīlas dievieti.
Debeszilā krāsa simbolizē aizsardzību, mieru un iedvesmu. Tā ir arī Jaunavas Marijas krāsa, kuru gleznās simboliski attēlo zilas krāsas apģērbā. Zilā tiek uzskatīta arī par sievišķā pirmsākuma un visa jaunā attīstības krāsu.
Ārsti ir izpētījuši, ka gaiši zilās krāsas ietekmē samazinās muskuļu sasprindzinājums un asinsspiediens, kā arī palēninās elpošana. N.Serovs raksta, ka krāsu terapijā gaiši zilo krāsu lieto artrīta un neiralģijas sāpju mazināšanai. Psihiatrijā zilo krāsu rekomendē, lai mazinātu uzbudinājumu un nervu sasprindzinājumu. Taču, tāpat kā ar jebkuru krāsu, arī ar zilo nav ieteicams pārspīlēt, jo ilgstoša pārsātināšanās var izraisīt apātiju. (Pārsātināšanās ar krāsu notiek tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas kādas krāsas ietekmē, piemēram, neievērojot norādījumus, pārdozē krāsu gaismas terapiju, ilgu laiku uzturas telpā, kurā dominē viena spilgta krāsa un nav citu krāsu akcentu, vai pastāvīgi valkā vienas krāsas apģērbu. Pārsātināšanās biežāk notiek ar košām, spilgtām un spēcīgām krāsām. Nav novērota pārsātināšanās ar neitrāliem vai gaišiem pasteļtoņiem.)
Tumši zilā krāsa, tāpat kā gaiši zilā, pazemina muskuļu tonusu un, ja darāms ilgstošs fizisks darbs, var negatīvi ietekmēt darba ražīgumu, tāpēc nebūtu vēlams izmantot zilu sienu krāsojumu telpās, kur daudzas stundas no vietas jāveic kāds fiziski smags darbs.
Funkcionālajā psiholoģijā zilā krāsa projicējas kā vajadzība pēc miera un atslābināšanās. Zilā krāsa palīdz atjaunot spēkus pēc smagiem pārdzīvojumiem. Zilā krāsa izsaka tiekšanos pēc drošības, harmonijas un pasīvās juteklības. Tā ir saistīta ar pašanalīzi un iedziļināšanos sevī, – raksta N.Serovs.
Dabā zilo krāsu vislabāk varam izjust zilās tālēs, debesīs un jūrā. Atrodoties dabā un vērojot šīs krāsas, cilvēks izjūt harmonizācijas procesu, relaksējas, ieklausās un iedziļinās sevī.
No www.psihologijaspasaule.lv