Stikla pilis
“Tā jau liktenis dara: tas varētu ritēt tālāk neredzams un nemanāms, bet – nē, tas sadedzina dažus mirkļus no mirkļu tūkstošiem, kas pieder vienai dzīvei, – sadedzina dažus te un dažus atkal tur tālāk. Atmiņu naktī tie kvēlo, rādot, pa kādu ceļu liktenis bēdzis. Vientulīgas ugunis, kas labi noder, meklējot izskaidrojumu, jebkādu izskaidrojumu.”
Alesandro Bariko “Stikla pilis”
Tags: alesandro bariko, citāts, grāmata, ieva, ievaszids lasa, liktenis, mirkļi, stikla pilis, taurenis
December 3rd, 2011 at 14:13
Nav laiks. Ir tikai mirkļi – ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti!
kupu-kupu :) (viņš vēl dzīvo)
December 3rd, 2011 at 16:44
kupu-kupu – lai safotogrāfējas vairāk! seju galvenais arī!