Vēja ēna
(…) -Un kādu tu redzi mani?
– Kā mīklu.
-Tas ir visdīvainākais kompliments, kādu man jebkad ir izteikuši.
– Tas nav kompliments. Tas ir drauds.
– Kā tā?
– Mīklas vajag atrisināt un izdibināt, ko tās sevī slēpj.
– Varbūt tu būsi vīlies, redzēdams, kas tur iekšā.
– Varbūt es būšu pārsteigts. Un tu tāpat. (…)
Karloss Ruiss Safons “Veja ēna”
Tags: citāts, grāmata, ievaszids lasa, karloss ruiss safons, mīkla, vēja ēna