ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.244 Abpusēji skatāms dēlītis. Ūdens skalotais nogludinātais koks ar uzrakstiņiem, kas atgādina par būtisko!

iedvesmas pieturpunkti nr.243 Koka kastīte romantiķu interjeram. Personalizēti un īpaši ♥ Dāvana mammai!

iedvesmas pieturpunkti nr.242 Mets Heigs grāmata “Kā apturēt laiku”. Īpašais autors un īpaša grāmata.

“Savādi, cik pagātne ir tuvu. Pat tad, kad iedomājamies to esam tālu projām. Dīvaini, kā tā spēj vienkārši izlēkt no kāda teikuma un iebelzt. Tas šķiet neiedomājami, bet katrā priekšmetā vai vārdā var slēpties rēgs. Pagātne nav kāda atsevišķa vieta. Tās ir daudzas jo daudzas vietas, vienmēr gatavas uzrasties tagadnē. .. Laiks akumulējas. Tas krājas un krājas, un jebkurā brīdī var pārgāzties jums pār galvu. Pagātne mīt tagadnē, atkārtojoties, žagojoties, atgādinot par visu to, kā vairs nav. Tā izlien no ceļa zīmēm un sola dēļiem parkā, no dziesmām, uzvārdiem un sejām, no grāmatu vākiem. Ikvienā mirklī, kad, piemēram, vērojat koku vai saulrietu, pagātne var uzkrist jums ar visu reiz redzēto koku un saulrietu spēku. Nav iespējams sevi no tā pasargāt. Nav iespējams dzīvot pasaulē bez grāmatām, kokiem un saulrietiem. Vienkārši nav.”

“Varbūt ir dīvaini iemīlēties kādā viena žesta dēļ, bet dažreiz cilvēka būtību patiesi ir iespējams uztvert vienā īsā mirklī. Līdzīgi kā, pētot smilšu graudu, var izprast Visumu. Es nezinu, vai pastāv mīlestība no pirmā skatiena, bet esmu drošs, ka pastāv mīlestība, kas rodas vienā īsā mirklī.”

“Nē.Man tas neder. Jēga ir rodama tikai mīlestībā. Tie septiņi gadi kopā ar Hoku atsver visu. Vai saproti? Ja ņem un salīdzina, tad visi daudzie gadi, kas bijuši pirms un pēc tam, ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tā taču mēdz būt, vai ne? Laiks var būt dažāds. Dažas dienas, daži gadi, pat daži gadu desmiti ir tukši. Tajos nekas nenotiek. Tie ir kā rāma jūra. Un tad pienāk kāds gads vai pat diena, vai kāda pievakare, kurā ir viss. Tajā ir vesela dzīve.”

“Pirmajā brīdī mūzika atstāja mani vienaldzīgu. Tomēr, minūtēm ritot, tā kaut kādā veidā iekļuva manī. Nē. Nevis iekļuva. Tas nav pareizais vārds. Mūzika neiekļūst. Mūzika jau ir tevī. Mūzika atklāj to, kas jau mīt tevī. Tā atmodina un liek sajust emocijas, par kuru esamību tu pat nenojauti. Tā ir sava veida atdzimšana. Tovakar tās bija ilgas un spēks. Es aizvēru acis. Nav iespējams uz papīra aprakstīt, kā jutos. Tieši tādēļ jau šāda mūzika pastāv – tā ir valoda vārdos neizsakāmajam. Vienīgais, ko varu pateikt: es atkal sajutos dzīvs.”

Glezna “Rīta gaisma”. Divi pretstati: sargājošs spārns kā spēks un lapu košums pretstatā taureņu trauslumam, kas ir maigums un sievišķība. Spāre – gudrības un izaugsmes simbols – spēja izcili piemēroties pārmaiņām. Spirdzinoša rīta gaisma, kas apmirdz pasauli – kā iedvesma jaunai dienai!

Maigo spārnu pieskāriens pasteļtoņu jūrā! Trausli, smalki un viegli!

iedvesmas pieturpunkti nr.240 Atklāju vēl vienu labu autoru. Ungāru rakstnieks Šāndors Mārai. Grāmatas “Az igazi”(ungāru nosaukums) jeb “ĪSTĀ”, “Sveces izdeg līdz galam”, “Zāļu grāmata” un “Esteres mantojums”.

“Cilvēks arī pats izdara to, kas ar viņu notiek. Viņš to izdara, aicina klāt, nelaiž vaļā to, kam jānotiek. Tāds ir cilvēks. Viņš to izdara arī tad, ja tulīt pirmajā mirklī jūt un zina, ka izdarītais būs viņam liktenīgs. Cilvēks un viņa liktenis tur viens otru ciet, veido  un pārveido viens otru… Nav taisnība, ka liktenis akli ienāk mūsu dzīvē, nē. Liktenis ienāk pa durvīm, ko esam viņam pavēruši, pieklājīgi palūgdami to ienākt.” Š.Mārai “Sveces izdeg līdz galam”

„Jūs nezināt, ar kādu piepūli šis cilvēks ir dzīvojis pagājušos gadus. Kalnus varētu gāzt ar to spēku, ar kādu viņš ir turējies pretim šīm atmiņām. Es domāju, ka par to zinu visu. Dažreiz es brīnījos. Viņš ir izmēģinājis visgrūtāko, ko cilvēks dzīvē var uzņemties. Vai zināt, ko viņš darīja? Gribēja ar prātu neitralizēt jūtas. It kā es sacītu: kāds cilvēks ir ar vārdiem un argumentiem pārliecinājis dinamīta gabalu, lai tas vairs nav eksplozīvs.” Š.Mārai “ĪSTĀ”

“Kaislība nesvin svētkus. Tas ir drūms spēks, kas reizē rada un grauj pasauli, negaida atbildi no tiem, kurus skar, nejautā viņiem ir labi, daudz nerēķinās ar relatīvām cilvēciskām jūtām. Tā dod visu un prasa visu, to beznoteikumu aizrautību, kuras visdziļākā plūsma ir pati dzīve un nāve.” Š.Mārai “ĪSTĀ”

Atgriešanās pie bijušā. Apgleznotas zīda kaklasaites korporācijai Fraternitas Academica un korporācijai Selonija. Korporācijas krāsas un vapenis/ģērbonis.

iedvesmas pieturpunkti nr.239 Majas Lundes grāmata “Bišu vēsture”. Sākumā biju skeptiska, bet ļoti uzrunāja bilde uz aizmugurējā vāka: 1850.gads – melnbalts bites zīmējums, 2007 – krāsains attēls un 2098 – tukšums (bišu vairs nav). Tieši par šiem trim periodiem 3 stāsti, kas visi savā starpā izrādās saistīti. Grāmata ir gan par bitēm, gan cilvēkiem, taču pats būtiskākais ieguvums ir iespēja uz šo visu laika periodu paraudzīties kopumā, izkāpjot no ikdienas, redzot visu it kā no augšas, kā mūsu ikdiena ietekmē kopumu lielākā laika periodā. Man gribētos, lai tādu grāmatu liek lasīt skolās, lai cilvēkos veidojas izpratne par cēloņiem un sekām. Un arī konkrēti runājot par bitēm, es nebiju aizdomājusies, ka bites nav tikai medus, bet daudz svarīgāks ir augu apputeksnēšanas darbs, jo bez tā nav ogu, augļu. Lasot aizrāvos un pētīju youtube kā izskatās stropa iekšpusē un kā bites tur strādā. Īpaša grāmata, iesaku.

Glezna “Gaismas sargi”. Meža ezeriņš un gaismas sargātāji – kaķi! Glezna kā uzdevums “Atrod piecus kaķus!”

Glezna telpā. Vietai, interjeram ar dabas sajūtu.

Tumsā gar ezeriņu iemirdzas jāņtārpiņi. Fluorescentās krāsas redzamas tikai tad, kad telpā ir pustumsa, dienasgaismā nevar redzēt.

D.Tartas grāmata “Ciglītis“.

“Veltijs mēdza runāt par liktenīgiem priekšmetiem. Tos atpazīst katrs tirgotājs un antikvārs. Priekšmeti, kas iznirst atkal un atkal. Kādam citam, kurš nav tirgotājs, tas varbūt nemaz nebūt priekšmets. Tā varētu būt pilsēta, krāsa, diennakts laiks. Nagla, aiz kuras var aizķerties tavs liktenis.”

“Sakarības varēja pētīt gadiem ilgi un tomēr neizprast nekad – tur bija viens un tas pats, lietas, kas sastopas, lietas, kas sabrūk, laika cilpa, mana māte stāv ārā pie muzeja, kamēr laiks sāk ņirbēt un gaisma kļūst savāda, nenoteiktība, kas balansē uz neizmērojama gaišuma robežas. Nejauša iespēja, kas varētu visu mainīt – vai arī ne.”

“… un domāju par Hobija teikto: skaistums maina realitātes šķiedrojumu. Un es joprojām domāju arī par konvencionālāku patiesību: proti, ka tiekšanās pēc tīra skaistuma ir slazds, ātrgaitas šoseja uz rūgtumu un bēdām. Skaistums ir jāsalaulā ar kaut ko jēgpilnāku. “

“Runa ir nevis par ārējo šķitumu, bet gan par iekšējo nozīmi. Par diženumu pasaulē, bet ne par pasaules diženumu: par diženumu, ko pasaule nesaprot. Par pirmo skatienu uz tīru citādību, kuras klātbūtnē tu uzziedi un ziedi, un ziedi.”

Glezna “Gaismas ņirbēšana“. Trauslas magoņu ziedlapas un pasteļtoņi – himna sievišķībai. Gatavās odziņas – sulīgs un košs dzīves laiks, kad jābauda, kad vairs nav tikai pusplaukuši pumpuri, kas kaut ko gaida, bet dzīves sulīgums visā pilnībā :) Gaismas laukumiņi ņirb starp lapām kā tūkstoš sauleszaķīši un spēlējas taureņu spārnos.

.

Glezna, kuru var skatīties un piekārt pie sienas jebkurā virzienā. Sagrozot, katrreiz ir sajūta, ka glezna mainās – akcentējas un priekšplānā it kā izvirzās kaut kas cits, kaut kas paliek nemanāmāks.

“…mīlu tevi tikai tevi vienmēr tevi visu manu mūžu tu esi mana elpa mani sirdspuksti tu esi manī bezgalīga jūra ko redzu esi tu tās zivis ko ķeru tu esi ievilinājusi manā tīklā tu esi mana diena un mana nakts un asfalts zem manām zolēm un kaklasaite man ap kaklu un āda uz manas miesas un kauli zem manas ādas un mana laiva un manas brokastis un mans vīns un mani draugi un rīta kafija un manas gleznas un manas gleznas, manas gleznas…” Grāmata, ko lasīju gleznojot, horvātu autore N.Dragniča “Ik dienu, ik stundu”.

iedvesmas pieturpunkti nr.235 Šī gada dāvaniņas izdaiļojās ar Ziemassvētku pingvīniem :)) Vārdi atrodami burtu spēlītē (kurš atrod vairāk vārdus dabū bonus dāvanu).

iedvesmas pieturpunkti nr.234 Šogad Ziemassvētku dāvanās izpriecājos ar jaunu aizraušanos – zīmēju uz kokvilnas auduma (dāmu maisiņi, mugursomas, maciņi).

Īpaši aizrāvos ar mandalu zīmējumiem, jo tas pašai visvairāk patīk! :) (kā citiem, nezinu, viniem nākas paciest – to ko sadaru pati savam priekam! :))

iedvesmas pieturpunkti nr.233 Jūras apstrādātais koks piemērots ne tikai auskaru gatavošanai, bet ideāli arī atslēgu piekariņiem. Gluds un patīkams pieskārieniem! Ar īpašiem uzrakstiem – no sirds!

iedvesmas pieturpunkti nr.232 Auskaru dāvanās melnbaltā mode un vārdi!

iedvesmas pieturpunkti nr.231 Daudz baltu pūkainu podiņu – prieka impulsu raidīšana! Pūkainas siltu sajūtu gaismiņas! :)

iedvesmas pieturpunkti nr.230 Šoreiz ieteikšu smieklus! V.Zismans “Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs”. Sen nebiju lasījusi kaut ko tādu, kur gandrīz katrā lappusē iespēja izlauzties spurdzieniem, nepieklājīgi apšļakstot grāmatu :D Bet ne tikai smiekli, diezgan informatīvi mūziku nepārzinošam cilvēkam. Turpmāk skats uz orķestriem, mūziķiem, diriģentiem nekad vairs nebūs tāds kā agrāk :)

iedvesmas pieturpunkti nr.229 Mākslas galerijā “Daugava” skatāma Vijas Zariņas darbu izstāde “Ainavas kods”. Tāds rāms klusums gleznās, tomēr sajūta, ka kaut kas notiek, kaut kas ņirb, bet tas ir zem virskārtas. Galerijā skaisti – gleznas pie sienām un gleznas logos :))

iedvesmas pieturpunkti nr.228 Melnas samta bumbas, apsarmojušas bumbas kastītēs un vainagos. Melnais ir dziļa samta pusnakts, melnais ir svētki, melnais ir noslēpums :)

iedvesmas pieturpunkti nr.227 Man, izteiktam ziemas nemīlētājam, tomēr jāsaka divas labas lietas par sniegu. Pirmais – sniegs ir klusinātājs, visi trokšņi slāpējas un klusums paliek dziļāks. Sniegs kaut kā īpaši absorbē skaņas, mainās apkārtnes akustika. Un otrs – sarma, tik izsmalcināti, tik neticami izdaiļo visu, kam pieskaras.

iedvesmas pieturpunkti nr.226 Šogad prieka impulsi “gaismas dāvaniņas” apvienojās ar uzrakstaino puķpodu hobiju un tapa “GAISMAS podiņi”. (Pēc Zsv izņem ārā visu un lieto kā puķpodu). Man modē šajā gadā – balts, melns un veczelta krāsa. Baltas un melnas zaķļipas, pampu zāle galvenajā lomā – uzsvars uz pūkaino, silto ar greznu veczelta niansi!

iedvesmas pieturpunkti nr.225 Jūras izskalots koks – šoreiz auskaros! Tiem, kas mīl linu un visu dabisko! :) Jūra skaisti pastrādājusi, ejot gar jūru manās acīs viss krasts ar dārgakmeņiem, savācu pilnas kabatas!

iedvesmas pieturpunkti nr.224 Šogad ilgs rudens. Nenogalināja puķes. Rudens pļaviņa. Ziemas saule. Klusums.

Glezna “Apburtais dārzs”. Dāvana Līgai! Šoreiz galvenajā lomā protejas un medinillas. Smalka sajūtu pasaule. Tik viegli būt!

iedvesmas pieturpunkti nr.222 Budisma filozofija meža toņos. “You dont have a Soul. You are a Soul. You have a body.” (Tev nepieder dvēsele. Tu esi dvēsele un tev pieder ķermenis). Citāds sienas dekors. Mandala. Gaisma. Mežs.

iedvesmas pieturpunkti nr.221 Šodien labs draugs R.R. pateica ģeniālu domu: “Katrā cilvēkā viss sākas ar viennieciņu. Vieninieks ir cilvēcība un sirdsprasmes, tālāk katra papildinošā lieta nāk klāt kā nullīte – talanti, mācības, prakses, raksturi, statusi, materiālais, profesijas utt. Ja priekšā tam visam nav vieninieks, tad vienalga cik nullītes, rezultāts ir nulle. Pat ja cilvēkam būs tikai vieninieks bez nevienas nulles viņš būs “vērtīgāks” nekā tas kuram desmit nulles, bet priekšā visam nestāv vieninieks (sirds). Miljons bez 1 ir tikai sešas nulles.

iedvesmas pieturpunkti nr.220 Grāmata, kuru gribas citēt un citēt – HENRIJS DEIVIDS TORO “Voldena jeb Dzīve mežā”. Es mīlu atstāt platas malas uz savas dzīves lappusēm – tas teikums ir tik … ♥

“Pirmo vasaru es grāmatas nelasīju; es kaplēju pupas. Bet bieži vien es darīju vēl ko labāku. Bija reizes, kad es nevarēju atļauties upurēt mirkļa krāšņumu nekādam prāta vai roku darbam. Es mīlu atstāt platas malas uz savas dzīves lappusēm. Reizumis vasaras rītos pēc ierastās peldes dīķī es no ausmas līdz dienvidum nosēdēju saulītē uz savas mājas sliekšņa starp priedēm, riekstkokiem un sumahiem, iegrimis sapņainās pārdomās, netraucētā vienatnē un klusumā, kamēr putni dziedāja vai bez trokšņa lidinājās cauri mājai, līdz saules stari, iespīdēdami rietumu logā, vai kāda ceļinieka ratu rīboņa uz attālā lielceļa atgādināja man par laika ritumu. Šādās reizēs es augu tāpat kā naktīs aug kukurūza, un tas man nozīmēja daudz vairāk nekā jebkurš fizisks darbs. Šīs stundas netika atmērītas no manas dzīves, gluži pretēji – tās tika dāvātas virs man atvēlētā laika.”

iedvesmas pieturpunkti nr.219 Baltā vienkāršība. Elegance is quiet. (Elegance ir klusa)

Glezna “Pieneņu medus” par godu mazajam sunītim Čārlijam, kuram jau ir 16 gadi, bet aizvien vēl izskatās pēc maza kucēna. Bezgalīgs siltums un mīlestība, kas smaržo pēc medus.

iedvesmas pieturpunkti nr.217 Mazās kultūras un literatūras ziņas:

A.K.Bomane “Agate” – pavisam maza grāmatiņa, iejūtīgs, pat poētisks, bet ļoti tiešs teksts par vientulību, par vietas un jēgas meklējumiem. Jālasa!

Mia Kankimeki “Sievietes, par kurām domāju naktīs” – grāmata, kura ļoti pārsteidza. Gan savā uzbūvē, gan ar daudz inetresantiem faktiem, kurus nezināju. Grāmata par sievietēm, kuras savā laikā nav iekļāvušās “rāmjos”. Visvairāk mani apbūra sadaļa par sievietēm gleznotājām laikā ap 16gs. Nekad nebiju daudz aizdomājusies, kāpēc vēsture stāsta tik daudz par tā laika vīriešu sasniegumiem un par sievietēm klusē, bet te nu viņas celtas gaismā! Vēl pārsteidzošāk – šī tēma sasaucās ar pašlaik esplenādē apskatāmo Prado muzeja ekspozīciju (15.,16gs slaveno makslinieku darbu reprodukcijas). Tur viens no māksliniekiem ir itālis Oracio Džentileski un grāmatā pieminēts savas meitas Artemisijas Džentileski sakarā. Grāmata, kurā ir gan vēsture, gan fakti, gan ceļošana, gan sajūtas un pārdomas. Jālasa!

A.Šišoņins “Veselības medicīna pret slimību medicīnu” – obligātā literatūra tiem, kam paaugstināts asinsspiediens.

H.D.Toro “Voldena jeb Dzīve mežā” – gandrīz neticami, ka grāmata sarakstīta pirms 160 gadiem! Lēni pa teikumam “ēdama”. Man aktuālas pārdomas. (Kādā brīdī pierakstīšu dažus citātus). Jālasa!

Galerijā Daugava – Daces Lielās izstāde. Tik pamatīgs miers, tāds rāmums, tik viegli toņi. Viena no manām vismīļākajām gleznotājām! Jāredz!

iedvesmas pieturpunkti nr.216 “Vintāžas” podiņš Felicitai.

iedvesmas pieturpunkti nr.214 Arī betons ir iedvesmojošs, ja vajag stila un formas vienkāršību! Vīrieša interjeram, bonsai kociņam, piemēram.

iedvesmas pieturpunkti nr.213 Tāds podiņš – ar veselu sarakstu par makšķernieku būšanām un darīšanām! Podiņā var likt līdakasasti :))

iedvesmas pieturpunkti nr.212 Aizraušanās ar podiņiem ir pieņēmusi krietnus apmērus :)) Tik daudz ideju, tik daudz sakāmā, ka nevar apstāties “podoties” :)

Pavisam mazi meitenīšu podiņi pasteļtoņos! (bildēs grūti saprast izmērus). Elīnai un Kasparam sagadījās saņemt savu podiņu tieši 10tajā kāzu jubilejā! :)

iedvesmas pieturpunkti nr.213 Krāsas! Smarža! Gaisma! Rododendri! Puķu meditācija. Smalkas smaržas ziedu mākoņi! Tik nereāli! Tik ļoti skaisti!

Glezna “Bāka” (100x120cm). No vienas puses baltā klints kā ģimenes pamats, vīrišķais spēks un balsts. No otras – pūkainas smilgas kā maigums un jūtas. Gaisma savieno šos it kā pretpolus. Viņš un viņa. Spēks un maigums.  Gaisma staro no dažādiem avotiem, taču gaisma, kurā jānokļūst ir katram sevī pašā iekšpusē, bāka tikai parāda, izgaismo  ceļu.  Putni un debesis – brīvība, plašā ELPA, izplest spārnus UN BŪT, elpot.  Vienkārši būt gaismā  un mīlestībā.  

iedvesmas pieturpunkti nr.210 Daudz daudz podiņu! Šoreiz arī krāsaini, bet tāpat katrs ar vārdu, katrs ar uzrakstiem – īpaši piemeklētiem!

iedvesmas pieturpunkti nr.211 Podiņi var būt ne tikai puķēm – arī zīmuļiem, otām un flomīšiem tādi der!

iedvesmas pieturpunkti nr.209 Vizbulīšu pilnas acis! Puķu meditācija. Puķu zen. Saules pilna sestdiena un zilu brīnumu piebērta zeme. Visīstākā meditācija, klātbūtnes mirklis ar sajūsmu būt te, būt daļai no pasaules, kas notiek pati par sevi.

iedvesmas pieturpunkti nr.208 Vēl viens hobijs, vēl viena aizraušanās! Podi un podiņi puķēm un puķītēm! Personalizēti ar vārdiem, ar uzrakstiem, zīmējumiem, ornamentiem un novēlējumiem!

iedvesmas pieturpunkti nr.207 Mazie ātrie zīmējumi pašai sev kā sajūtu pieraksti. Uzzīmēt sevi. Zīmēta dienasgrāmata, zīmēšanas pieraksti.

iedvesmas pieturpunkti nr.206 Viņi ir klāt! Tik ilgi gaidīju! Un tagad katru nedēļu pa brīnumam – krokusi, sniegpulksteņi, sniega rozes, tad vizbulītes, ziedošie ķirši! Man tādi pastaigu maršruti katram puķu laikam. Vakar biju apciemot krokusu pļaviņu. Nereāli skaisti! Liekas, viss apkārt apstājas un pieklust tāda skaistuma priekšā, kas vienkārši ņem un notiek! Katram ziedam tik īss brīdis, jāpaspēj. Puķu meditācijas.

iedvesmas pieturpunkti nr.205 Manuels Vilass “Prieks”. Kādu laiku atpakaļ stāstīju par Vilasa grāmatu “Ordesa”. Te vēl viena tādā pat stilā un noskaņā.

„Īstenībā te nekādas pludmales nav, ir tikai krastmala, nezināma vieta, kur ieradusies jūra un nav neviena, kas to sagaidītu. Pludmales ir vietas, kur cilvēki sagaida jūru. Pludmalēs jūras droši vien jūtas vai nu aplaimotas, vai zaudējušas cerības. Jūra, uz kuru skatos pa viesnīcas logu, nonāk līdz sauszemei, un tur neviena nav. Arī mana dzīve ir kā jūra, kas ierodas kādā vietā, kur neviena nav. Šī apziņa, šī vieta – tagad zinu, ka vienmēr esmu tās meklējis. Vēlējos kādreiz ieraudzīt sevi tā, lai neviena un nekā nebūtu klāt.”

„Es tuvojos  galvenajai tēmai šajā grāmatā, ko rakstu, cik labi vien varu. Nevēlos zaudēt nevienu dienu, ko esmu nodzīvojis šajā pasaulē, kuras būtība ir svētums. Kurš nozaga pasaulei svētumu? Kāds mums to ir nozadzis, un šī zādzība ir notikusi nesen. Svētums? Nepiedienīgs vārds. Ir kāds cits: skaistums. Es vienmēr jaucu vārdus. Bet, ja tu visiem spēkiem centies ieskatīties viņpus skaistuma, tad kādā vārdā tu to nosauksi? Un vēl ir jāņem vērā, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības slāpt pēc kāda labuma, ko sagādātu pārdabiska daba.”

Glezna “Spārni iedvesmai“. Spārni, kas sargā, spārni, kas paceļ lidojumā, spārni, kas iedvesmo! Viena gaisma pāri visam – piepilda visu ar dzīvību. Piestaro sauli, liek sēklām izaugt par mežu, piepilda jūras un iededz zvaigznes. Mirdzums gleznainā ūdenī spoguļojas. Tikai mīlestībā viss ir tik silts, tik dzīvinošs, viegls.

Kad interjeram jāiedod garša – vajag gleznu. Ar priekšmetiem, ar tekstilu krāsām var piešķirt sajūtu, noskaņu, bet tieši gleznas ir TĀ īpašā garšviela telpai.

Glezna “Realitātes dimensijas“. Kāpnes pa kurām uzkāpt var tikai uz augšu. Vairākas pasaules – vairākas realitātes. Gaisma. Dzīves ilūzijas. Mežs. Jūra. Struteles muiža. Spēle. Figūras, kuras sveša roka nebīda pa laukumu, bet pašas iet savu ceļu. Vēlmju rozā lietus – vēlmes un sapņi, te ir, te nav, viss plūst un mainās vējā. Dimensijas ir cilvēka apziņas ceļi.

Aiz dzīves cirka, aiz ilūziju dekorācijām, ir GAISMA, mērķis, kurš jāsasniedz :)

No Balturaksti.com: Dimensijas un to izvietojums. Noteikti esi dzirdējis par dimensijām. Viena dimensija ir taisne, divas dimensijas ir plakne, trīs ir telpa. Ļaudis runā par dimensionālajām pārejām uz jauno pasauli un iespēju dzīvot četru un pat piecu dimensiju telpā. Attīstot savu apziņu Tu varēsi nokļūt sešu, septiņu, u.t.t. Un ko pēctam? Kad būs miljons dimensiju? Vai neapmaldīsimies tajās visās? Vai varbūt ir kāda mistiska robeža aiz kuras vairāk nav šo dimensiju? Piemēram 1024 dimensijas un viss!? Dimensijas patiesībā ir cilvēka apziņas ceļi. Jo tie vairāk, jo komplicētāka realitāte, dziļāka, citreiz krāšņāka, daudzšķautņaināka. Tie visi sniedz dažādu realitāšu, bet neviens nesniedz atbildes uz jautājumiem. Katra šī šķautne ir kā koka zars, kas sadalās simtiem mazāku zariņu, un vēl mazāku, un vēl mazāku. Tajos visos ir dzīve. Sajūta, noskaņa. Bet kas ir visam pāri? Kas ir tā dimensija kur slēpjas atbildes? Tā nav dimensija. Tas ir punkts kur dimensijas neeksistē. Tas ir punkts kur atbildes visas. Tas ir punkts kur viss ir viss un nav nekas. Tas ir punkts kurš pats neksistē. Tai nulles punktā sākas visas dimensijas, tai punktā sākas realitātes, tas esi patiesais Tu. Atmet visas dimensijas, visas ilūzijas un tad Tu sastapsi sevi. Tur kur beidzas šaha dēlītis, tur kur beidzas viss. Un vēl aiz punkta, kur nav vairs pat tā. Tur ir jauns sākums. Un beigas. Nebaidies zaudēt ilūzijas, dimensijas, nebaidies par sevi, par citiem. Pieņem visu un tad Tu nokļūsi Alises Brīnumzemē. Tur kur sākas un beidzas viss. Tur, kas esi Tu.

Glezna “Mirdzošā gaismā”. Spārni, zvaigžņu mirdzums kā kosmiskā apziņa, ilūziju burbuļi kā pierādījums lietu tukšībai, netverami pieneņpūku mirkļi, un zieds – apliecinājums greznībai, dabas greznībai, cilvēku siržu greznībai, visam brīnišķīgajam, kas radīts. Mirdzoša gaisma kā mājas.

Un atkal ielikšu bildi ar gleznu telpā. Šī glezna būs telpā ar baltām sienām, interjers – balts, pelēks.

iedvesmas pieturpunkti nr.202 Novembris, decembris ir mans Ziemassvētku laiks. Ieslēdzu ziemassvētku mūziku, iededzu gaismiņas un taisu dāvanas :) Dāvanu saiņošana ir kā ķirsīts visam :)) Šogad bija dāvaniņas ar taureņiem un mini bumbulīšiem. Vārdu vietā – koka burtiņi iniciāļi. Varbūt kādam noder iedvesmai citam gadam :) Kādam var dāvanu iesaiņot valriekstā :)))

iedvesmas pieturpunkti nr.201 Šogad iedraudzējos vēl ar dažiem rokdarbu veidiem. Epoksīda sveķi dažādos veidos – piekariņos, magnētiņos, lodēs un piramīdās, bildē – ledusskapja magnētiņš ar pilsētas karti cilvēkam, kurš dzīvo tālu prom no savas dzimtās pilsētas. Samācījos jaunu pērlīšu rotu darināšanas veidu arī – bildē auskari šūtas pērlītes.

Glezna “Caurvītas pasaules“. Divas sfēras, divas pasaules, kas caurauž viena otru. Sarkanās ogas kā fiziskā taustāmā realitāte, gaismas arkas un kupoli kā mentālā realitāte. Kura ir reālāka? Atrast sevi tam visam pa vidu.

Un kā jau solīju, uzreiz parādu, kā bilde izskatās interjerā. Pati katrreiz esmu pārsteigta, cik savādāk katrā vietā izskatās viens un tas pats darbs. Tāpēc arī mājās ir būtiski piemeklēt gleznai vietu, kur atbilstošs apgaismojums un vide.

Iedvesmas pieturpunkti nr.199  Piezīmes par cilvēku dažādību. Nācās padomāt, vai šo ierakstu var likt zem “iedvesmas pieturpunkti”, un nolēmu, ka var, jo tikpat svarīgi, kā zināt, ko tu gribi, ir zināt, ko tu negribi, un tas iedvesmo izdarīt savas izvēles.

Ir cilvēki spoguļi. Esot kopā ar tādu cilvēku – viņš atstaro tevi pašu. Un sākumā tas ir ļoti patīkami, jo otrs šķiet gandrīz kā dvēseles radinieks, jo viss viņam patīk, tas pats, kas tev. Tikai vēlāk saproti, ka iekšā tur nekā nav, tikai atspoguļojoša ārpuse un paliek garlaicīgi, jo neko jaunu tā uzzināt nevar.   Un tad ir otra veida spoguļi – tādi, kur spogulis vērsts uz iekšu. Tur spoguļcilvēks ir tik ļoti pārņemts ar sevi un spoguļojas tikai pats savā atspulgā, otrs tādam vajadzīgs, lai apliecinātu viņa foršumu. Arī tur būtībā ir tukšs, jo visu aizņem tikai ego. Un ir tādi, kas izliekas par spoguļiem, daži apzināti, daži aiz bailēm, ka citiem nepatiks tas, kas pa īstam iekšā darās. 

iedvesmas pieturpunkti nr.200 Paskaties aiz cirka robežas!

Glezna “Trīs fejas”. Burvju pasaule, kurā viss ir iespējams :) Viss zied un virmo gaismā! Viegli būt, viegli elpot un sajust brīnumus, noticēt, ka viss ir iespējams!

Un tā glezna izskatās interjerā! Turpmāk centīšos pielikt bildes ar interjeru, jo pie sienas tomēr izskatās savādāk nekā atsevišķā fotogrāfijā.

Glezna “Kamene”. Vēl viens darbs rozīgajā puķu sērijā. Taureņi, puķes un gaisma! Gleznu var likt pie sienas jebkurā virzienā, jebkura mala var būt gan augša, gan apakša, var grozīt atbilstoši savai gaumei vai noskaņojumam.

Interjerā var pieskaņot gandrīz jebkuram tonim, jo gleznā ir visi, gan sārtie, gan zilganie, drusku zaļš un maigi dzeltens. Gaišā interjerā izskatās tā:

iedvesmas pieturpunkti nr.198 Atklāt kaut ko jaunu! Vēlams – katru dienu :) Krāsu efektu treniņi. Eksperimenti ar krāsu līdzekļiem ūdens spīdumam. Un smiltis smiltīs.

iedvesmas pieturpunkti nr.197 “Kas īsti esot poēzija, atceļā viņš piepeši bija pajautājis. Un piebildis: viņš domājot nevis dzejoļus, bet gan poēziju plašākā nozīmē, to, kura atrodama prozā un arī gleznās, fotogrāfijās, filmās, mūzikā. “Poēzijai – man šķiet, tai ir saistība ar laika pieredzi””, Leilands bija atbildējis. “Varbūt varētu sacīt: tas ir veids, kā ļaut tagadnei pilnībā būt tagadnei. Līdzeklis, kā apturēt laiku. Lasot, aplūkojot gleznas vai klausoties mūziku, mēs liekam mierā pagātni, proti, nevis aizmirstam to, bet gan bez piepūles palaižam vaļā un neļaujam, lai tagadni izkropļo un aizmiglo saspringtas gaidas attiecībā uz nākotni. Poētiskā tagadne ir itin kā izcelta no laika plūduma un nenovēršamās secības. Tam ir kaut kāda saistība ar mirdzošajiem mozīkas gabaliņiem tavā nomaļajā kapelā. Poēzija ļauj pilnībā pievērsties kādai lietai. Kaut kas poētisks, kāds teikums, aina, skaņa: tas savaldzina tā, kā nespēj nekas cits. Gribētos, lai tas nekad nebeidzas vai nepazūd, gribētos baudīt to vēl un vēl. Līvijai bija kāda doma, kas mazliet citāda, tomēr iederas šeit: kaut kas poētisks, pat ja tas ir kaut kas mazs, kāda sīka detaļa, aplūkošanas brīdī piešķir dzīvei tādu dziļumu, kāda tai parasti nav. Tādā brīdī, viņa teica, dzīve kopumā pārvēršas par tēmu, bet mums par to nav jārunā it nemaz. Tāpēc poēzija mūs ne tikai kaut kādā veidā saviļņo, bet, to pieredzēdami, mēs esam kā pasargāti, atrodamies vairāk pie sevis pašiem nekā parasti. Un uztvēruma brīdī jūtam: pasaulē mēs pēkšņi esam citādi.”  /P.Mersjē “Vārdu svars”/

iedvesmas pieturpunkti nr.196 Paskāls Mersjē “Vārdu svars“. Grāmata ar Lielo burtu! Ir grāmatas, kur ir notikumi, un ir grāmatas, kas rada notikumu tevī pašā.  Izpleš tavu iekšpusi, paver kaut ko plašāk.  Bet tas nav paplašinājums ar zināšanu, tu nepaliec gudrāks ar faktiem vai citu pieredzi. Tas plašums ir kaut kas vēl nepieredzēts sevī, it kā pats sevī vislaik būtu dzīvojis istabā un tad pēkšņi sevī izgājis ārā un atklājis, ka tur vēl ir vesela pasaule un plaušas piepildās ar svaigu gaisu, piepildās ar svaigu tevi pašu!

Glezna “Seko baltajam trusim”. Glezna ar slepenu personīgu vēstījumu.

Šī glezna bij pirmā, kas tapa manā jaunajā Mežs-grāmata sērijā. Cilvēkam, kuram top jauna mājvieta un tā iekārtošanā – meža toņu palete, dabas toņi. Meža zaļie, meža brūnie un gaismas toņi. Grāmata kā ceļš uz gaismu. Odziņas kā kārdinājums, kuru arī nedrīkst palaist garām. Un Baltais trusis. Tumsā parādās vēl dažas citas īpašas zīmes.

Glezna – dāvana mediķim – medniekam. Izcilajam profesoram Andrejam Pavāram dāvana no slimnīcas darbiniekiem. Vienā bildē visas trīs profesora dzīves pamatlietas – slimnīca (medicīna), mežs (medības) un grāmata (aizrautīgs lasītājs).

SLIMNĪCA – ķermeņa medicīna, GRĀMATA – prāta medicīna, MEŽS – dvēseles medicīna.

iedvesmas pieturpunkti nr.193 Nebūs jau tā, ka es neko nepateikšu par plus 30 grādiņiem ārā, kas man par lielu prieku ir uzkavējušies :))) Trīsdesmitgrādnieks ir laiks, kad es atdzīvojos. Visu gadu kaut kā eksistēju un šīs pāris nedēļas – paīstam atdzīvojos. Var atslābt, iztaisnoties, ieelpot un uzsildīt serdi :) Šķiet, ka visu gadu dzīvoju sarāvusies čokuriņā un tagad atkūstu, āda labsajūtā murrā. Baltas zīda drēbes siltajā vējiņā paijā ādu :)

iedvesmas pieturpunkti nr.192 Vakar ar kolēģiem sanāca saruna par daiļliteratūras lasīšanu un nelasīšanu. Aizdomājos. Man ir puse uz pusi, puse prātīgā literatūra, puse daiļliteratūra. Tādi autori kā Bariko, Mersjē, Fermins, Veronezi – manam prātam ir tikpat vajadzīgi kā faktu literatūra. Izzinošā, vēsturiski dokumentālā, profesionālā literatūra veido smadzenēs jaunus klikšķus, neironu sinapses pa vienam šur un tur smadzenēs, bet Bariko lasot man ir sajūta, ka notiek sinapšu sprādziens. Pat lasot man fiziski dažreiz liekas, ka skudriņas skrien pa galvas ādu, ka galva vibrē no prāta labsajūtas (tas ir tas saucamais “prāta orgasms”). Fermīnam romani ir tik īsi kā haikas, bet ar vienu teikumu izdodas galvā sakustināt tik daudz. Man patīk sajūtas, ko šīs grāmatas manī izraisa, man patīk ceļi, kur šīs grāmatas mani aizved, man patīk domas, ko šīs grāmatas liek domāt. Faktu literatūra tevi papildina ar kaut ko, ko izdomājuši citi vai to kas noticis iepriekš, bet “Bariko veida grāmatas” liek radīt pašam, aizved tevi neatklātā laukā, jaunā pasaulē. Reizēm viens vārds uzspridzina galvu, sapurina un liek uz visu paskatīties no citas puses, ar citām acīm. Bez visa lasītā nevaru sevi iztēloties, es nebūtu tāds cilvēks kā tagad, es nevarētu zīmēt to, ko zīmēju (laikam tie sajūtu sprādzieni notiek tieši galvas radošajā pusē). Un arī kopumā ņemot daiļliteratūrā, starp daudzajiem parastajiem romāniņiem, ir pērles, kur valoda, vārdu lietojums ir sajūsminoši, grāmatas tev ļauj uz dzīvi, lietām, cilvēkiem paskatīties ar tūkstoš dažādām acīm, vari izjust simtiem sajūtu, kuras nekad nesajustu, ja dzīvotu tikai savā ādā, neskaitāmi ceļojumi uz vietām, kur tu nekad nenokļūsi vai arī esi bijis, bet tagad to pašu redzi ar cita acīm.

iedvesmas pieturpunkti nr.191 Dažreiz man jautā,ko nozīmē tā gaisma, ko zīmēju. Bet uz to nav atbildes. Jo katram skatītājam ir sava atbilde. Darbs netop tikai vienam un darbs arī neaprobežojas tikai ar to, ko domājis un radījis pats autors. Katrs skatītājs piedalās jebkurā mākslas darbā. Arī gaisma katram skatītājam ir kaut kas cits. Tam, kas meklē gudrību, tas ir viedais saprāts, ticīgajam tas ir Dievs, optimistam – gaisma tuneļa galā, pesimistam – spuldze taureņiem, kur apsvilt. Citam – nirvāna, dievišķā apziņa. Vai jebkurš mērķis, kas jāsasniedz.

iedvesmas pieturpunkti nr.190 Puķu un koku smarža ir mazā meditācija. Ejot garām ziedošiem kokiem, ieelpo dziļi smaržīgo gaisu, lēnāk un dziļāk kā ikdienas elpu. Līdzīgi kā meditācijā – elpo un nomierinies. Tāpēc puķu smaržu var uzskatīt gandrīz par ārstniecisku :) Smaržīgas ievas, smaržīgi jasmīni, ceriņi, akācijas un mammas dārzs. Tūjiņas arī smaržo.

Glezna “Spārnu ieskautā”. Vēl viens darbs rozīgajā sērijā, vēl viens sajūtu dārzs. Aelitai – smalkas dvēseles cilvēkam.

iedvesmas pieturpunkti nr.188 Gleznošana procesā. Vēl viens sargenģelīts – feja :) Mini zīda glezniņā feja – mazas jaunkundzes sargātāja!

iedvesmas pieturpunkti nr.186 Katru gadu notiek puķu laiki, puķu kalendārs. Vizbuļu laiks, ceriņu, peoniju, ķiršu ziedēšnas laiks, Un lavandu! Un katru gadu man jāpaspēj sasmelt acīs to visu skaistumu! Jāuzpilda acis, lai pēc tam “pa rokām nāk ārā” :)) Jāuzpilda radošuma, prieka baterijas!

Glezna “Četras māsiņas“. Elīnai un viņas brīnišķīgajām meitiņām! Gaismas pielieta sievišķības, maiguma un mīlestības pasaule! Ieelpo šo pasauli pirms iešanas ikdienā!

iedvesmas pieturpunkti nr.184 “A mind needs books as a sword needs a whetstone if it is to keep its edge”. Prātam grāmatas ir tas pats, kas zobena asmenim galoda. Gribi “atkost” dzīvi, asini savu galvas zobenu :))

iedvesmas pieturpunkti nr.182 Man nav tik dievišķu vārdu, lai pateiktu, ko man nozīmē kaķis. Pūkainā sirsniņa, kas manu katru dienu piepilda ar bezgalīgu mīlestību. Kaķi, putni un puķes – mans izdzīvošanas komplekts šajā nenormāli trakajā, agresīvajā pasaulē.

Mans kaķis domā, ka esmu neizdevusies sfinksa. Varbūt tāpēc mani tik ļoti mīļo, jo es tāds neizdevies bezspalvains kaķis, tāds kā dzīves pabērns, kuram turklāt vēl jāstrādā :D

iedvesmas pieturpunkti nr.181 Odrijas sargenģelītis. Katrai mazai sirsniņai, jaunpienācējai šajā trakajā pasaulē, vajag savu sargenģelīti ♥ Apgleznots zīds. Zīda glezniņa.